Mēs visi gadu dekādēm esam vērojuši Olimpiskās spēles, pasaules čempionātus un dažādas sporta sacensības. Var vērot svarcelšanu vai Bolta zibens sprintu, taču pavisam kas cits ir iegrimt 8 stundu Tour De France vai izrādē kā Kenijas skrējēji patukšo Bostonas maratona organizatoru sarūpēto kasīti.
Ja ikdienā RTM aprobežojas ar sprinta (sitot tikai taisni 9-10 km), vai labākā gadījumā (ar pāris bogijiem 10-13 km) vidusmēra distanci, tad tikai Jūnijā mūsu komūnai tiek piedāvāts gada izaicinošākais posms – Edžas Maratons. 54 bedrītes vai PAR 214 tiek ekskluzīvi piedāvāts spēlēt tiem golferiem, kuri saprot, ka gada labākā darbadiena ir pienākusi!
Optimisma pilni, gandrīz 30 sportisti 8. jūnija rītā sakārtojās startam Pārdaugavas golfa laukumos. Katram no viņiem bij savi mērķi, Arvim – pierādīt, ka iepriekšējā gada Iron balls nav sarūsējušas, Vilim, ka pieredze ir pamats, Kristapam – I can do, Laurim – hokejisti iztur trīs periodus un tā tālāk.
Kā jau tas novērots gan NBA , gan Dailes teātra skatuvē – ir galvenie aktieri un hmm… pārējie – lomu spēlētāji. Kurš ir kurš, to gan var atklāt vienīgi cīņa ar laukumiem!
Kā jau tas golfā ir pierasts – spēles plāns ir labs līdz brīdim, kamēr Laukuma Spēks veic savas korekcijas. 54 bedrītes ir liels pārbaudījums, tāpēc zināma stratēģija tomēr ir nepieciešama.
Skriet vai ķert, ir katra maratona uzvaras pretendenta dilemma, ko asprātīgākie skrējēji ir atrisinājuši pieaicinot tā saucamo “zaķi” , jeb citiem vārdiem – tempa turētāju. Protams ir dzirdēts, ka zaķi arī aizskrien no vilku bara, taču tas tomēr ir matemātisks retums.
Vai Trešdienas rītā Jānis Spalviņš bij salīdzis Valdi Muižnieku par zaķi, zin tikai Rīgas dārgākie notāri, taču pats fakts bij acīmredzams. Valdusex bēga, Janka skrēja. Pēc pirmajiem 7 maratona km zaķis bij atrāvies TĀDĀ attālumā, ka Jānim atlika vien minēt vai līgums tomēr ir spēkā. Lietas (un iespējamo saistību neizpildes sankciju) nopietnību zaķis apzinājās vien, kad bij veiktas 2/3 no maratona distances, strauji nobremzējot Viesturu kluba pēdējās divās bedrītēs. Redzot, ka atrunātais tomēr strāda, Jānis distances pēdējā trešdaļā ērti iekārtojās aiz zaķa, pārslēdza 7 to ātrumu un finišēja līdzīgi Etiopietim Kiptikeram pag. gadsimta 80tajis un 90tajos gados visās lielākajās pasaules garo distanču sacensībās. Jāņa paveiktais 69 Ozo, pēc veiktajām 36 bedrītēm iepriekš, rada pārdomas vai iepriekšējo gadu iesildīšanās rutīnas viņam ir bijušas pietiekamas, vai tomēr, lai sasniegtu labu rezultātu ir jāceļas 4 stundas agrāk Svēdienas rītos.
Bet ko zaķis? Atšķirībā no ierastā garajās distancēs, viņš nepameta trasi, un finišēja otrais ar lielu atrāvienu no sekojošā peletona, tādejādi nopelnot ne vien nolīgto Jāņa honorāru, bet gan arī trekni iegrābjoties posma punktu artavā.
