Leģendas ir teiksmainas, noslēpumainas un skaistas. Bieži skumjas, bet vienmēr aizraujošas, pat neskatoties uz to, ka notikumi tajās no mūsdienu skatu punkta ir pārspīlēti un pārlieku dramatiski. Leģenda par Turaides Rozi, kura izvēlējas nāvi, nevis zaudēt savu godu, ir iedvesmojusi daudzus labākos Latvijas māksliniekus, literātus, komponistus radīt dažādus darbus, kuros tiek cildināta mīlestība, uzticība, drosme un ticība saviem ideāliem.
Šīs pašas īpašības ir tās, kas nepieciešamas ikkatram golferim, bet Turaidas Rozes stāsts korelē ar RTM golferu ikdienas sajūtām – kad mēs spēlējam labi – dzīve izdodas: darbā kolēģi ir izpalīdzīgi, bērni klausa, sieva ir laba, sievasmāte nekaitina, draugi negrib aizņemties naudu un tā tālāk un tā joprojām. Turpretim, kad spēle neiet no rokas, viss ir slikti.lv un pēc kārtējā posma virs 80 vai pat tuvāk 95 šo kaunu tik ļoti negribās piedzīvot, ka varētu uz mirkli “nomirt” (nu vismaz līdz nākamā raunda sākumam). Tieši tādēļ RTM kā leģendām apvīta un joprojām LV golfa leģendu apstāvēta brālība savu šīs sezonas pirmo posmu Reiņa trasē (3 km no Turaidas Rozes piemiņas vietas) veltīja Turaidas Rozes pašaizliedzīgās upurēšanās piemiņai.
Vispār XVII gadsimtā Latvijas teritorijā notika daudz un dažādas kaujas kā, piemēram, Kokneses kauja, Salaspils kauja un citas ievērojamas kaujas starp Polijas, Lietuvas un Zviedrijas karaspēkiem. Šodien nešaubīgi var apgalvot, ka pāris gadsimtus vēlāk – 2021. gada 2. maijā notikusī RTM Krimuldas kauja arī ietvēra sevī notikumus par kuriem būtu bijis lepns pats hercogs Jēkabs, bīskaps Alberts un Ernests Gliks, un uz kuru šobrīd tādēļ ir vērts atskatīties!
Nav zināms, kādu upuri nesa tie četri RTM bruņinieki (vārdos nesauksim), kuri salīdzinoši “vieglajā” Reiņa trases laukumā nenobreikoja sotaku, bet ir skaidrs, ka pretēji Turaides Rozei, savu godu viņi tomēr uz piecām minūtēm pazaudēja..
Katrs tik tiešām saņem patiesības mirkli ik reizi, kad viņa golfa nūjas galviņa penetrē bumbiņu, un patiesība dažreiz ir sāpiga, bet golferi ir nebeidzami optimisti un gan jau arī šī posma bēdu brāļi tiks pāri krīzei, ja ne katrs atsevišķi, tad gan jau kopā – noteikti. Jautājums, ko gan skatītāji, gan paši RTM zobenbrāļi grib uzzināt ir cits: “ko ēd Arvis Zeile?”. Kāds ir teicis: “ja gribi iekarot Romu, ēd to ko romieši ēd”. Diemžēl Arvis pēc posma no saviļņojuma un iekšējā pārdzīvojuma bija sev neierasti mazrunīgs un uzleca savam dzelzs rumakam, aiztraucoties zilajās tālēs bez ierastās čempionu ekspress intervijas. Tomēr Arvja spēle, ņemot vērā, ka šis ir otrais čempiona tituls ar nedēļas starpību, prasa uzmanību un padziļinātāku skaidrojumu.
Viss sākas ar to, ka, pirmkārt, jāpiedzimst ir Madonā. Tad puse laika jāpavada kaut kur starp Līvāniem un Preiļiem. Pēc tam jānopērk 10 gadus vecs Taylormade puteris – Arvis visa raunda laikā izpildīja trīs (iepriekšējā četrus) berdijus, kas bija dalīts labākais radītājs starp visiem scratch spēlētājiem un izglāba kā minimums 7 PAR ar tāliem, sarežģītiem putiem, liekot blakus stāvošajām leģendām vien domīgi nošūpot galvu un noņemt cepuri.. Tālāk ir obligāti jāspēlē bez double bogijiem. Arvim tas gan šoreiz neizdevās, jo 17. bedrē Arvis izvēlējās izdarīt tee shot ar tādu svingu it kā viņam potītē kostu Reiņa trases krokodils.. Bet Arvja spēja pārlieku nepieķerties, atkarību raisošajai, laba draivera ģenerētajai, distancei, ir Jūsu astoņkārtējā RTM čempiona brokastis, pusdienas un vakariņas kopā ņemot. Brīdī, kad Arvis apzināsies, ka viņa intīmās attiecības ar puteri ir nokļuvušās fāzē, kad Arvis var arī uzdrīkstēties ar puteri “čipot” no mazā rafiņa pie greena, uzlabos savu draiva stabilitāti, tikai nedaudz pieliks dzelžu distancē un iegādāsies trūkstošos Nr. 5-4 ironus, šis kosmosa kuģis, mazulīt, tiks nosūtīts pa tiešo garām mēnesim, Marsam, Jupiteram, Saturnam un varbūt arī Urānam, Neptūnam un Plutonam!!
RTM mediji bija nofilmējuši pārspēli par pirmo vietu starp Arvi Zeili un Sergeju Miroļubovu, tomēr, rūpējoties par kaunā kritušo kolēģu un viņu atbalstītāju nerviem, mēs šos video nepublicēsim, jo skati ir tikpat “asiņaini” kā Turaidas Rozes epilogs ar Polijas armijas dezertieri Jakubovski. Pārspēlē vajadzēja piedalīties arī perfektu raundu aizvadījušajam Edmundam Jansonam (74 sitieni), bet tikai neveiksmīgs bogijs uz 18. bedres Edmundam šo iespēju liedza, un Edmunds palika godpilnajā trešajā vietā.
RTM štata psihologiem ir arī labās ziņas visiem pārējiem golferiem: Jūsu sievas Jūs mīl, neskatoties uz to, ka Jūs nemākat spēlēt golfu tā kā to šobrīd dara Arvis! Golfs ir svētki, kuri ir jāsvin katru dienu, tāpēc: “pagriez skaļāk un dziedi līdzi” – Turaidas Roze “Svētku Diena”:
