Dens Brauns, Džons Grišams vai Džoanna Roulinga noteikti radītu jaunus un labākus par saviem iepriekšējiem šedevrus, ja vien paši piedzīvotu intrigu, ar kādu noslēdzās RTM tūres 9.sezona. Sestdienas pēcpusdienā, noslēdzoties Lielā Fināla pirmajai dienai, spēlētāji apātiskā noskaņojumā devās mājup, apzinoties, ka cīņa par titulu ir galā, savukārt līdzjutēji, kas bija iegādājušies visas nedēļas nogales biļetes uz šo plānoti lielisko šovu, vēlējās tās par kapeikām pārdot tālāk, jo svētdiena vairs nevienu neinteresēja. Realitāte gan izrādījās pilnīgi citāda…
Līderis Nikolajs Keņins laukumā ieradās absolūti mierīgs un pārliecināts par vakara svinībām, kurām mājās sagatavojās jau epriekšējā vakarā. Izņemot Viļa Krištopāna zinātniskās fantastikas cienīgos spriedelējumus par scenārijiem, kādos viņš varētu noķert Koļu, viss liecināja, ka šīs būs garlaicīgākās sacensības Nikolaja karjerā, jo viņa pārsvars uzsākot pēdējo dienu bija 11 (!) sitieni! Būtu jānotiek kādai nozīmīgai dabas kataklizmai, lai šādu atstarpi likvidētu. Ar nenozīmīgu būtu par maz. Iespējams, Nikolajs sajutās vientuļš, viņš sadzirdēja sevī Vinniju Pūku sakām savu slaveno frāzi: “Tu nevari visu laiku sēdēt un gaidīt, kad kāds nāks pie Tevis. Dažreiz Tev ir jāiet pie viņiem.” Un Nikolajs uzsāka ceļu pie Viņiem – pie daudzajiem sekotājiem, kas bija gaismas gadus tālu.
Vilis bija Tuvu savu no rīta izteikto sapņu piepildījumam – Vilis grasījās sarežģīto Jūrmalas Championship laukumu nospēlēt PARā un pēc 9 bedrītēm nekur tālu nebija, no šī plāna atpaliekot par vienu sitienu. Arī Koļa vienā brīdī sāka realizēt Viļa neķītros sapņus – 7 bedrītē Nikolajam nepiedienīgs un neraksturīgs trīskāršais bugijs, bet pēc bērdija 8.bedrītē sekoja vēl dubultais bugijs uz 9.bedrītes. Kaut nedaudz, bet palika interesantāk. Redzot, ka nekas nav neiespējams, aktivizējās cits fināla četrinieka spēlētājs – Marsels Vapne, kurš 9 bedrīti izspēlēja par 3 (!) sitieniem labāk nekā Nikolajs.
Stājoties uz pēdējā 18.tee skaidrs bija tas, ka lai uzvarētu, Nikolajam jāizpilda 2 uzdevum: jānospēlē ne vairāk kā par vienu sitienu sliktāk nekā Marselam un ar rezultātu, kas nav sliktāks par dubulto bugiju! Vispirms Koļa pieveica otro no uzdevumiem – bedrīti pebaidza ar dubulto bugiju, kas nozīmēja, ka Vilis ir apsteigts par vienu sitienu. Viss palika Marsela rokās. Esot uz grīna, 5 metru attālumā no karodziņa, Marselam viens puts nozīmētu čempiona titulu, divi puti – pārspēli, trīs – atmiņu par šo trīsputu uz visu mūžu. Marsels izvēlējās… trešo.
Nokrītot no -16 uz -5 par RTM 2020.gada sezonas čempionu tika kronēts Nikolajs Keņins! Nieka vienu sitienu no viņa atpalika un 2.vietu savā starpā dalīja Vilis “Sapņotājs” Krištopāns un Marsels “trīsputs” Vapne!
Tiekamies nākamajā, jubilejas DESMITAJĀ sezonā!
