Nenotikušo pasākumu gadā, RTM tūre ar saviem turnīriem atzīmē notikumus, kam būtu bijis jābūt. Svētdien tika izspēlēta Londonas klasika, jo šajā laikā bija jānotiek Vimbldonas finālam starp Rodžeru Federeru un Novaku Džokoviču. Golfā viss nav tik vienkārši un The Open uzvarētāju noteikt būtu bijis krietni sarežģītāk. Openam bija jānotiek tieši šajā nedēļā un trešdienas turnīrs bija veltīts The Open sākumam.
Tomēr golferi ir samērā izredzēti, jo gan pasaulē, gan pie mums turnīri jau labu laiku rit pilnā sparā. Arī RTM tūre, kas šogad izpletusies un zem sava jumta izveidojusi arī dāmu filiāli.
Trešdienas turnīra sākumā žurnālistu lielākā uzmanība bija pievērsta svētdien izcilu raundu (69 sitieni!) nogājušajam Nikolajam Keņinam, kuram ar tādu rezultātu uzvarai nepietika un svētdienas uzvarētājam Arnoldam Čulkstenam, kurš sasniedzis savas formas pīķi. Nikolajs nu jau nevienu vairs nepārsteidza pirmo laukuma daļu ejot nelielā mīnusā, savukārt Arnolds bija "nolaidis tvaiku" un raundu sāka ar 3 bugijiem pēc kārtas. Uzreiz gan reabilitējoties ceturtajā bedrītē ar bērdiju. Ja Nikolajs ar savu spēli brīžiem pietuvojās top3, tad Arnolds nerādījās pat top10 un žurnālistus sāka interesēt svaigākas asinis. Jau kuro turnīru pēc kārtas, uzsākot raundu lielas cerības tika liktas uz Lauri Mežsargu, kas kārtējot reizi ilgu laiku atradās turnīra vadībā, to brīžiem dalot ar tādiem sen nedzirdētiem vārdiem kā Valdis Muižnieks un Andris Vilcmeieres, tomēr 18 bedrītes sprinteriem bija par garu un uz skatuves nāca citi varoņi. Nopietnas pretenzijas uz uzvaru rādīja Andris Nitišs, taču uztraukums par iespējamo panākumu Andrim piezagās pārāk ātri un pēc neveiksmīga dubultā bugija 10-jā bedrītē, vēl neveiksmīgāks "ienācās" 12-jā.
Tas bija mirklis, kad izgrieztu krūti, paceltu galvu lepni garām 13-jai bedrītei aizsoļoja Gints Zeltiņš. Bedrīte, pēc kuras biežāks Ginta maršruts ir uz auto stāvvietu nevis 14-to tee-box. Šodien Gintam sanāca viss, gan vingrinājumi ar golfa nūjām, gan taktiskie gājieni galvā. Sasniedzis drošu vadību, 17-jā bedrītē ar slaidu loku (sauktu par slaisu) bumbiņu Gints raidīja labajā dīķī, taču nemaz nedomāja par grīna iekarošanu no dropping-zonas. Gints spēlēja droši un pārliecinoši - uz fērveja vidu, no turienes uz grīnu, nekautrējoties paņemt drošu dubulto bugiju.
Šajā laikā nerādot neko pārdabisku un saglabājot vidēji labu tempu, otrajā vietā bija izvirzījies Mareks Nemme, kuram pēdējās 3 bedrītes nospēlējot PAR būtu iespēja apdraudēt Ginta drošo pozīciju, taču nekas tamlīdzīgs nenotika un pēdējā bedrītē uzvarai Gintam būtu derējis arī dubultais bugijs. Tik ļoti uzvaras tīkotājs neatslābinājās un raundam pielika punktu ar bugiju un -5 stroke neto. Otrajā pozīcijā Mareks ar -3, trešais ielecot pēdējā vagonā ar bērdiju 17-jā - Armands Tripāns un Edmunds Jansons.
Līdz šim savas vienīgās uzvaras tūrē Gints bija izcīnījis tūres pirmajā sezonā, tālajā 2012.gadā. Interesanti, ka nospēlējot -5, Gints savu HCP nedaudz pat pasliktināja. Zobgaļi, kas pārzina HCP sistēmu pat jokoja, ka līdz nākamajam pilnajam Ginta pilnam raundam būs jāgaida 20 mači... :)
RSS Feed