Pēc vairākiem salīdzinoši miermīlīgiem posmiem, aizvadītās nedēļas nogalē tūre piedzīvoja radošu un skatītājiem aizraujošu turnīru - kā labā kriminālromānā, kurā līdz pēdējam nezini, kurš ir slepkava un beigās tas ir kāds, kuru vispār neesi turējis aizdomās.
Pirmo turnīra pusi likās, kas tas būs stāsts tikai par vienu cilvēku – Gati Taureni. Tas, ko Gatis izpildīja uz laukuma, diez vai pa spēkam būtu Rouzam, Džonsonam vai jebkuram citam Džastinam. Lai izspēlētu pirmās deviņas bedrītes, Gatim bija vajadzīgi vien 37 (!) sitieni! Un tas viss ar slopētu HCP 13, tātad pirmās 9 bedrītes būtu jāizspēlē ar 43, tātad -6 stroke neto vērtējumā. Vienīgais, kas izrādīja nelielas pretošanās pazīmes bija vairākkārt cerības uz lielisku rezultātu devušais Valdis Siliņš. Viņam -5 pēc ar PAR nospēlētās 7 bedrītes un uz mirkli turnīra pirmā pozīcija. Stabilitāte ir vienīgais, kas Valdim šobrīd pietrūkst, tāpēc šis atrāviens nevienu no sekotājiem pārāk nenobiedēja. Turpinājumā Valdim dubultais un trīskāršais bugiji un vairs tikai -2.
Milzīgu vilšanos nākamajā rītā uzzinot rezultātus piedzīvoja tie, kas šajā turnīra stadijā izslēdza savus televizorus, uzskatot, ka turnīrā viss ir skaidrs un intrigas vairs nav. Ja pirmais devītnieks bija viens no Gata lieliskākajiem notikumiem vismaz golfa dzīvē noteikti, tad otrais pārvērtās par lielāko murgu… Bugijs, trīskāršais bugijs, bugijs, divkāršais bugijs, bugijs, visbeidzot četrkāršais bugijs salīdzinoši vienkāršajā 16 bedrītē! Tāds bija otrā devītnieka scenārijs un vieta otrajā desmitā turnīra izskaņā, lai gan likās, ka pirmo pozīciju Gatis nepazaudēs pat tad, ja otrās deviņas bedrītes spēlēs viduvēji.
Durvis pēkšņi bija atvērtas un tūliņ pie tām izveidojās pamatīga drūzmēšanās. Cerības uzvarēt radās vismaz 5-6 spēlētājiem, no kuriem līderu grožus pārmaiņus savā starpā dalīja Edmunds Jansons, Andris Keisels, Arnolds Čulkstēns un Mareks Nemme.
Edmunda situāciju grūtāku padarīja fakts, ka pēdējā bedrītē viņam rezervē nav sitiens, salīdzinājumā ar pārējiem oponentiem, tāpēc rezultāts jāuzaudzē agrāk. Edmunds pats radīja sev problēmas, 16 bedrīti nospēlējot ar bugiju un zaudējot reālas izredzes izcīnīt uzvaru. Īpaši pēc tam, kad spīdoši savu spēli noslēdza Arnolds, pēdējā bedrītē izpildot bērdiju un paceļot latiņu finišā uz -3!
Aizmugurē spēlējošajiem Andrim un Marekam priekšrocība bija tā, ka viņi jau zināja Arnolda rezultātu un bija skaidrs, kā jānospēlē, lai tiktu pie kārotās uzvaras. Identiski, jebkuram pēdējās bedrītes bija jānospēlē ar +1 stroke, lai apsteigtu Arnoldu vai +2, lai noķertu un pretendētu uz pārspēli. Abi turpat uz līdzenas vietas saķēra golfa drudzi jeb zažimu un vienkāršā situācija, esot drošā vietā pēc pirmā sitiena, izpildīja dubultos bugijus. Tātad atlikusī reālā iespēja – nospēlēt PAR pēdējo bedrīti un doties uz pārspēli. Andris no zažima vaļā netika, dubulto bugiju atkārtojot arī pēdējā bedrītē. Mareka cerības pēc draiva arī neizskatījās diez ko spīdoši, jo bumbiņa slaisā aizlidoja koku pie 17.bedrītes virzienā. No turienes grīns nebija redzams un nācās sist tuvākajā iespējamajā vietā, kas bija kalniņš pie grīna, ko veiksmīgi izdevās izpildīt, bet zinot Mareka īpašās attiecības ar čipu, viss liecināja, ka Arnolds var sākt svinības, tomēr pāragri – kārtīgi sagatavojoties tika izpildīts kvalitatīvs čips, kas apstājās pusotru metru no bedrītes un 50/50 cerība. Tā piepildījās – bumbiņa bedrītē un dzīvniecisks kliedziens, kuru, domājams, dzirdēja ne vien Vecāķu, bet arī vairāku nākamo ciemu iedzīvotāji – PĀRSPĒLE!
Ja visa turnīra laikā valdīja spēcīgs rietumu vējš (pretvējš pārspēles 13-jā), tad uz pārspēles brīdi tas jau tuvojās vētras spēkam. Loze sist pirmajam izkrita Marekam, kurš bez ceremonijām bumbiņu raidīja… dīķa pašā vidū! Arnoldam bija iespēja sist jebkur, lai gandrīz droši izcīnītu uzvaru, tomēr Arnolds izvēlējas intrigu un arī raidīja bumbiņu dīķī. Pēc atkārtotajiem sitieniem abi beidzot bija uz grīna un pēc 2 putiem neizšķirts. Atkal viss no jauna un atkal, lai arī šoreiz sitiens izskatījās ļoti labs, Mareka bumbiņa piezemējās dīķī – metru pirms grīna malas. Arnolds savā spēlē nebija lēmis kaut ko mainīt un arī viņam pēc pirmā sitiena dīķis. Otro sitienu no dīķa malas Mareks izpildīja ievērojami kvalitatīvāk nekā iepriekš un bumbiņa apstājās pusotru metru no karodziņa. Arnoldam arī grīns, bet galvenais uzdevums putā drīzāk bija palikt karodziņa tuvumā, ko Arnolds arī paveica. Marekam – puts uz pirmo uzvaru šosezon. Un – VEIKMĪGI! Negaidīta uzvara. Arnoldam kārtējais lieliskais turnīrs un arvien lielāks atrāviens sezonas kopvērtējumā. Dalītu trešo vietu savā starpā sadalīja uzreiz trīs talanti – Andris, Edmunds un Igors Lipskis, kurš pamodās pārāk vēlu un ar 4 PARiem pēdējās četrās bedrītēs no 10. pozīcijas spēja aizcīnīties vien līdz dalītai trešajai.
RSS Feed