Tālis “apmaldas” kalnos
Nav noslēpums, ka spēlētāju vidū par Lietuvas posmu lielāko draudu neoficiāli tika uzskatīts Tālis Pētersons. Ierastais alus kauss brokastu vietā šos draudus tikai pastiprināja. Iespējams, Lietuviešu alus sastāvs nav īstais, vai alus formula nav piemērota Lietuvas laukumiem, bet Tālis “pazuda” Capitals laukuma pirmajos kalnos – pirmajās kalnainajās bedrītēs (4. un 5.) Tālis izdarīja gandrīz tik pat sitienu, cik parasti vienā devītniekā. Pētersona dziesma bija nodziedāta, kas gan nenozīmē, ka Tālis nevarētu atrast kādu citu iedarbīgu vitamīnu formulu un jau nākamās dienas posmā “augšāmcelties”.
Somijas – Zviedrijas mačā atkal pārāki zviedri.
Jau no pirmajām bedrēm savas ierastās kvalitātes demonstrēja Alex Pāvulāns. Kādas? Alex ir sinonīms vārdam stabilitāte un klīst runas, ka, pirms Alex no Zviedrijas pārcēlies uz dzīvi Latvijā, drošības nolūkos Zviedru krona bija piesaistīta tieši Pāvulānam. Šoreiz gan Alexam bija kāds iepriekšplānots apdraudējums. Ir labi zināms, ka jebkurā sporta veidā, ikvienam somam labāka par pašu Somu uzvaru ir Zviedrijas zaudējums. Šoreiz Timo ar savu spēli pats varēja panākt šādu iznākumu un līdz pat 16.bedrītei viss uz to gāja, taču Somu vārtsargs spēles beigām nebija sataupījis pietiekoši spēka un spēles galotnē salaida daudz nevajadzīgu golu – dubultais bugijs 16.bedrītē, piedodams bugijs 17.bedrītē un nepiedodams trīskāršais bugijs pēdējā bedrē! Tikmēr Alex saglabāja savu aukstasinību un noslēdza posmu ar realatīvi pārliecinošo +1. Uzvara atkal zviedru kabatā… Turklāt ne vien pār somiem, bet arī pār visām citām turnīrā pārstāvētajām nācijām.
Balets multitalanta izpildījumā
Capitals ir ne vien sarežģīts, bet arī ļoti daudzveidīgs laukums. Bedrītes viena no otras atšķiras un katrā nepieciešamas pilnīgi citas kvalitātes. Pieminētās 4. un 5.bedrītes ir kalnainas, kurās ne vien pareizi jāspēj sarēķināt sitamais attālums, bet arī jāspēj sist neredzot mērķi. Uzreiz seko pietiekoši gara 6.bedrīte – šaurs PAR5, kas iespiests starp autu un mežu, bet grīnu apskalo ūdens. Tur nepieciešams gan spēks, gan juveliera precizitāte. Savukārt 9. bedrīte ir ļoti gara un beigās prasa precīzu uzeju uz grīna, jo to ieskauj auts. Tas nozīmēja tikai to, katrs turnīra dalībnieks atrada “savu” bedrīti, kurā vai nu apmaldīties, vai iekrist ar seju dubļos, kā to izdarīja Uldis – 6.bedrīti izspēlējot ar 9 (!) sitieniem! Šāda kaite, jeb mirkļa vājums pēdējā laikā gan sāk pārvērsties par Ulda firmas zīmi, bet diez vai par tādu firmas zīmi, ar kuru pats Uldis gribētu lepoties.
Redzot, ka visi oponenti agri vai vēlu klūp vai krīt, sarosījās šīs sezonas snauduļojošais zvērs – Igors Lipskis. Nav noslēpums, ka neeksistē nodarbošanās, kurā Igors nespētu demonstrēt virtuozitāti. Ja nepieciešams, Igors var vingrot uz līdztekām, metot salto, ja vajag, var dziedāt operas ārijas, bet pēc nepieciešamības var lieliski dejot baletu un tieši šoreiz Igors to nodemonstrēja pēdējās četras bedres nospēlējot PARā. Ar to gan nedaudz pietrūka un Igoram nācās samierināties ar vietu uzreiz aiz TOP3. Ja vien Igors nedaudz ātrāk saprastu, ko no viņa prasa.
Labāk par Igoru pretinieku kļūdas šoreiz izmantoja viena no šīs sezonas spožākajām zvaigznēm – Normunds Sams. Spēlējot bez brutālām kļūdām un nedaudz apdedzinoties vien 9.bedrītē (dubultais bugijs), turnīru Normunds pabeidza ar +4, identisku rezultātu kā Uldis, kas abiem deva dalītu 2.pozīciju un visdrīzāk ar to Normundam būs pietiekoši, lai pirmo reizi šosezon no 1.pozīcijas nostumtu tur stipri vien aizsēdējušos Mareku Nemme, kurš gan nevar savu pozīciju aizstāvēt, jo nesaņēma vīzu ieceļošanai Lietuvā, kas nav šaubu – ir kāda oponenta roku darbs.
Pēc pirmās dienas spēlētāji laukumu pameta nolaistām galvām, jo Capitals laukums tā arī palika neieņemts, taču vēl ir otrā iespēja – otrs Lietuvas posms jau pēc vienas nakts, svētdienas rītā plkst.09:00 un kā jebkuram turnīram, tam iespējams sekot tiešraidē sadaļā turnīri nospiežot uz attiecīgo turnīru, tiklīdz tas sācies.