To, cik abi čempiona jostas tīkotāji saguruši iznāca uz finālu spilgti raksturo 2. izspēles bedrīte (arī Ozo laukuma 2.bedrīte). Māris savu pirmo bumbiņu raida... autā. Arnoldam iespēja nospēlēt droši taču bumbiņa pēc sitiena nonāk - kaut kura starp 17.grīnu un 16.bedrītes dīķi. Seko pāris Māra norauti sitieni, tikmēr Arnolds ceļu uz bedrīti meklā ar vairākiem sitieniem pa nelielo mežu. Pēc ilgāka laikā abiem esot uz grīna, Arnolds izpilda savu 8.sitienu no pus metra uz neizšķirtu! Bet - garām! Māris ar 8 sitieniem svin drošu uzvaru.
Lai arī par favorītu lielākā daļa likmju kantoru uzskatīja Arnoldu, daudzi eksperti neņēma vērā noguruma faktoru un izturību, kas spēlēja nozīmīgu lomu tik sarežģītā turnīrā un uzvaru svinēja Māris. Apsveicam! Cīņā par trešo vietu jaunības enerģiju un vitalitāti Ingara Andževa izskatā nespēja apturēt viens no pieredzējušākajiem match-play speciālistiem - Edgars Zālītis.
Dienas iespaidīgākie notikumi gan risinājās ārpus match-play formāta. Spēlētājiem, kas neizturēja pirmo match-play kārtu, šo "netaisnību" bija iespēja atdarīt neparastā stablefort formātā, kurā par īpašiem nopelniem (bērdijs vai eagle) varēja tikt pie milzīga daudzuma punktu. Savu desmitgades augstāko formas virsotni tieši šajā turnīrā sasniedza Vilis Krištopans, kam strokā pietrūka tikai viens sitiens, lai uzsistu savu vecumu! Vilim apbrīnojami 68 sitieni un vairāk nekā pārliecinoša uzvara dienas alternatīvajā turnīrā, iekļūstot arī vienā otrā vēstures grāmatā.